vidū
Lietojuma biežums :
vidū apstākļa vārds
1.Tā, ka kas atrodas, pastāv, noris aptuveni vienādā attālumā no (kā) malām, pusēm, galiem; arī tā, ka atrodas (kā) starpā.
1.1.novecojis, prievārda nozīmē; kopā ar: datīvs vai ģenitīvs
2.novecojis, prievārda nozīmē; kopā ar: datīvs vai ģenitīvs Tā, ka kas pastāv, noris laikposmā, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
Stabili vārdu savienojumiIesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā). Krist vidū (arī starpā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri