vicinājums
vicinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vicinājums | vicinājumi |
| Ģen. | vicinājuma | vicinājumu |
| Dat. | vicinājumam | vicinājumiem |
| Akuz. | vicinājumu | vicinājumus |
| Lok. | vicinājumā | vicinājumos |
Pabeigta darbība, rezultāts → vicināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat ar kautiņiem- it kā viss tik samākslots, ka īsti neuzrunā, bet tā kā kājas vicina smuki, tad ir piedodams un skatīties var. Arī šeit sižeta līnija atdeva savu vietu atraktīviem roku un kāju vicinājumiem, tāpēc īsti nebija skaidrs viens vai otrs notikums.
- Vicinājums