vīcināt
vīcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīcinu | vīcinām | vīcināju | vīcinājām | vīcināšu | vīcināsim |
| 2. pers. | vīcini | vīcināt | vīcināji | vīcinājāt | vīcināsi | vīcināsiet, vīcināsit |
| 3. pers. | vīcina | vīcināja | vīcinās | |||
Pavēles izteiksme: vīcini (vsk. 2. pers.), vīciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīcinot (tag.), vīcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīcinātu
Vajadzības izteiksme: jāvīcina
1.Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- (Kraukļi pret Antiņu skrien, spārnus vīcinādami un skaļi ķērkdami.)
- B a l t a i s t ē v s paceļ roku, kraukļi nolaiž zārku zemē un vīcina spārniem.)
- (Izvelk zobenu no makstīm un, saņēmis makstis, vīcina tās gaisā.)
- Vai vajga vīcināt ar viņu pretī?
- Kad zobenu vīcināšu,