vižņot1
vižņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vižņoju | vižņojam | vižņoju | vižņojām | vižņošu | vižņosim |
| 2. pers. | vižņo | vižņojat | vižņoji | vižņojāt | vižņosi | vižņosiet, vižņosit |
| 3. pers. | vižņo | vižņoja | vižņos | |||
Pavēles izteiksme: vižņo (vsk. 2. pers.), vižņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vižņojot (tag.), vižņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vižņotu
Vajadzības izteiksme: jāvižņo
Kļūt vižņainam, pārklāties ar vižņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, ja kaut kur kaijas lidinās, margrietiņas zied un strūklakas vižņo kaskādēs....
- Pēc apmēram četriem noairētiem kilometriem parādās pirmās brīdinājuma zīmes - pakrastes meldrājā vižņo ledus.
- Peldēju pat tad, kad jau vižņoja.