vīžot1
vīžot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīžoju | vīžojam | vīžoju | vīžojām | vīžošu | vīžosim |
| 2. pers. | vīžo | vīžojat | vīžoji | vīžojāt | vīžosi | vīžosiet, vīžosit |
| 3. pers. | vīžo | vīžoja | vīžos | |||
Pavēles izteiksme: vīžo (vsk. 2. pers.), vīžojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīžojot (tag.), vīžošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīžotu
Vajadzības izteiksme: jāvīžo
Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baznīcēni tam nevīžo pat piekārt atslēgu, lai pasargātu no vandāļiem.
- Ne tik daudz nevīžojusi, āmurgalva, kā mironei plakstus aizdarīt.
- Palūk, skolotājs jau kādus pāris mēnešus nav vīžojis mani uztrīt.
- Nevīžo vairs ne līdz kokam atnākt, zvana man gulšņādams!
- Labāk jau kādreiz nebūtu vīžojusi to rūgto pelašķu tēju uzvārīt.