vertikālums
vertikālums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vertikālums | vertikālumi |
| Ģen. | vertikāluma | vertikālumu |
| Dat. | vertikālumam | vertikālumiem |
| Akuz. | vertikālumu | vertikālumus |
| Lok. | vertikālumā | vertikālumos |
Vispārināta īpašība → vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikalitāte.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vilciens traucās cauri apstrādātiem laukiem, drūmām pilsētām un ciemiem, bieziem un mežonīgiem mežiem, kādus es uzskatīju par izzudušiem no Eiropas sirds jau pirms gadu tūkstošiem: tik cieši saauguši bērzi un skujkoki, ka, tiecoties pēc saules gaismas, savstarpējā konkurencē tie bija spiesti izmisīgi stiepties augšup nomācošā vertikālumā.
- Vertikālums kalnam piešķir vīrišķu simboliku.
- Ideja par šādu risinājumu guvusi atsaucību, vienojoties par izstādes kopsaucēju, kas solās vairāk vai mazāk saglabāt vertikāluma ilūziju.