veltnēt
veltnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | veltnēju | veltnējam | veltnēju | veltnējām | veltnēšu | veltnēsim |
| 2. pers. | veltnē | veltnējat | veltnēji | veltnējāt | veltnēsi | veltnēsiet, veltnēsit |
| 3. pers. | veltnē | veltnēja | veltnēs | |||
Pavēles izteiksme: veltnē (vsk. 2. pers.), veltnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: veltnējot (tag.), veltnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: veltnētu
Vajadzības izteiksme: jāveltnē
Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Samīca mīklu, lai tā būtu veltnējama un neliptu pie rokām.
- * veltnē mīklu un liek pildījumu un veido tādus, kā pīrādziņus.
- Masai pievieno tik daudz miltus, līdz tā kļūst veltnējama.
- Tā bijis ar knapsieriņu veltnējamo iekārtu, par ko speciālisti prasījuši 15 tūkstošus eiro.
- Kilikilika dvēsele tiek ievietota aukstā dzesējamā veidnē, kas kļūst aizvien karstāka, līdz veidnē esošo masu var sākt veltnēt.