vellata
vellata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vellata | vellatas |
| Ģen. | vellatas | vellatu |
| Dat. | vellatai | vellatām |
| Akuz. | vellatu | vellatas |
| Lok. | vellatā | vellatās |
2.apvidvārds Ugunīga, pārtemperamentīga būtne.
Avoti: LLVV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par šito vellatu varēs dabūt tikpat zelta, cik šamējā sver.
- Par šitādu nešpetnu vellatu varētu dabūt kaudzi spožu dukātu.
- Ak, sievietes, sievietes: vellatas, dievietes!
- Skaista vellata savā melnajā mežģīņu kleitā!
- Tā veiklā vellata nekādi nebija aizsniedzama!