velis1
velis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | velis | veli |
| Ģen. | vela | velu |
| Dat. | velim | veliem |
| Akuz. | veli | velus |
| Lok. | velī | velos |
Miruša cilvēka dvēsele vai pazemes gars, kas dzīvo aizsaulē.
Avoti: MitE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kas sargāja vārtus uz pazemes valstību, lai veļi netiktu ārā.
- Voldemārs Veli uzauga Ārensburgā un ar cīņu sāka nodarboties 1920. gadā.
- — Nedzemdējušo sieviešu veļi ir tādi mazi cilvēciņi ar vienu aci.
- Nesa dāvanas dieviem, veļiem un valdniekiem, viņu labvēlību izlūdzoties.
- Cilvēku arī veido trejādība – dvēsele, ķermenis, velis.