velce1
velce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | velce | velces |
| Ģen. | velces | velču |
| Dat. | velcei | velcēm |
| Akuz. | velci | velces |
| Lok. | velcē | velcēs |
2.Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
3.Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
4.Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns1.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ejot Konrādam, tā nostiepās gaisā kā velce un iezīmēja ceļu.
- Plīvurs no smalka smalka tilla, vēl garāks par velci.
- Ej velci tu, tad redzēsi, ko ar Kurbadu iesāksi!"
- Ar 1963. gadu rajona slimnīcas galvenais ārsts bijis Velce.
- “Daudzas dienas es palaidu patīkamā bezdarbībā, gar Mazjuglu ložņādams ar velci un makšķeri.