velēkne
velēkne apvidvārds
Koka sols, uz kura velē veļu.
Avoti: KiA
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai tagad apstājies, Jēkaupiņš pirmoreiz manīja arī brangu nogurumu – kājas šķita kā zemei pieaugušas, bet, atsākot kustēt, tās smeldza un sūrstēja tā, it kā kāds neredzams negantnieks tās kulstītu uz velēknes vai pušu plēstu kā skalus no pagales.
- Pēc velēšanās velēkne jānoslauka , lai valkātājs slauka degunu
- Tikai tagad apstājies, Jēkaupiņš pirmoreiz manīja arī brangu nogurumu - kājas šķita kā zemei pieaugušas, bet, atsākot kustēt, tās smeldza un sūrstēja tā, it kā kāds neredzams negantnieks tās kulstītu uz velēknes vai pušu plēstu kā skalus no pagales.