veidtērauds
veidtērauds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: tehnikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veidtērauds | veidtēraudi |
| Ģen. | veidtērauda | veidtēraudu |
| Dat. | veidtēraudam | veidtēraudiem |
| Akuz. | veidtēraudu | veidtēraudus |
| Lok. | veidtēraudā | veidtēraudos |
Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
Avoti: LLVV