vedājs
vedājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vedājs | vedāji |
| Ģen. | vedāja | vedāju |
| Dat. | vedājam | vedājiem |
| Akuz. | vedāju | vedājus |
| Lok. | vedājā | vedājos |
vedāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vedāja | vedājas |
| Ģen. | vedājas | vedāju |
| Dat. | vedājai | vedājām |
| Akuz. | vedāju | vedājas |
| Lok. | vedājā | vedājās |
Kāds, kurš pārvadā kravu; vedējs, ormanis.
PiemēriMēs tās sakopjam, bet kāpēc mums ielas atkritumi spaiņiem jānes savā sētā un par tem jāmaksā atkritumu vedājiem.
- Mēs tās sakopjam, bet kāpēc mums ielas atkritumi spaiņiem jānes savā sētā un par tem jāmaksā atkritumu vedājiem.
- Vedājs par to bija tik priecīgs, ka tālāk braucot ari uzvilka dziesmiņu.
- Mežā apturu, vedāju atstāju pie pajūga un pats domāju mežmalas mājās Živās apvaicāties, ko dzird.
- Papuvēs, gar ceļmalām, patlaban strādāja mēslu vedāji, ārdītāji un arāji, gatavodami zemi rudzu sējai.
Avoti: ĒiV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit