vecīgums
vecīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecīgums | vecīgumi |
| Ģen. | vecīguma | vecīgumu |
| Dat. | vecīgumam | vecīgumiem |
| Akuz. | vecīgumu | vecīgumus |
| Lok. | vecīgumā | vecīgumos |
1.Vispārināta īpašība → vecīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → vecīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, raugoties šajā lidojumā, es sapratu, ka esmu par smagu, par ļenganu, par nopietnu, pārāk agri aprimis un atdzisis, apaudzis ar kūtru vecīgumu, iztaisījies par diez kādu cienīgu sirmgalvi.
- Kad līdz ar vājumu, slimībām un vecīgumu sāk parādīties šādi rakstura pārbaudījumi, cilvēkā vairs nav tik viegli ieraudzīt ticību un svēttapšanu.
- Kad partijas gudrākās galvas aizceļoja uz Briseli, organizācijā arvien vairāk izpaužas vecīgums, kas gala rezultātā var novest pie kraha.