vēcināt
vēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vēcinu | vēcinām | vēcināju | vēcinājām | vēcināšu | vēcināsim |
| 2. pers. | vēcini | vēcināt | vēcināji | vēcinājāt | vēcināsi | vēcināsiet, vēcināsit |
| 3. pers. | vēcina | vēcināja | vēcinās | |||
Pavēles izteiksme: vēcini (vsk. 2. pers.), vēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēcinot (tag.), vēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēcinātu
Vajadzības izteiksme: jāvēcina
1.Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
1.1.intransitīvs
1.2.Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nespēdams paciest dedzinošās dzēlienu sāpes, Roberts Govorovs sāka vēcināt rokas.
- Ko tu tajā iesāksi, vēcināsi asti un sūdzēsies par dunduriem?
- Stāv pie savas mājas vārtiem kā sargs un sparīgi vēcina roku.
- Gājienā piedalījās tūkstošiem pacifistu, vēcinot miera karogu varavīksnes krāsās.
- Apsēžoties uz zara, tā izslienas un bieži vēcina asti.