vecvectēvs
vecvectēvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vecvectēvs | vecvectēvi |
Ģen. | vecvectēva | vecvectēvu |
Dat. | vecvectēvam | vecvectēviem |
Akuz. | vecvectēvu | vecvectēvus |
Lok. | vecvectēvā | vecvectēvos |
1.Tēva vai mātes vectēvs.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: daudzskaitlis Seni priekšteči.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mārtiņš īsti nezinot, bet šķietot, ka vecvectēvs bijis jaunākais.
- Vecvectēvs bija Pēteris Gobiņš, bet vectēvs bija Miķelis Bernhards Gobiņš.
- Vecvectēvs Andrejs Ozoliņš bija koka meistars, galdniecības darbus Pēterburgā mācījies.
- Visnotaļ inteliģenta dzimta, spilgtākais slīcinātājs - mans vecvectēvs prof.
- Mums nav ne vecvectēvu, ne citu alus brūžu recepšu.