veļļuks
veļļuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veļļuks | veļļuki |
| Ģen. | veļļuka | veļļuku |
| Dat. | veļļukam | veļļukiem |
| Akuz. | veļļuku | veļļukus |
| Lok. | veļļukā | veļļukos |
veļuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | veļuks | veļuki |
| Ģen. | veļuka | veļuku |
| Dat. | veļukam | veļukiem |
| Akuz. | veļuku | veļukus |
| Lok. | veļukā | veļukos |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrs nožēloja, ka citu reizi viņam nav bijis līdzi tāds brīnuminstruments, jo viņš esot redzējis super labu veļļuku.
- Atceras skudru ceļu, atceras dienas pēc lietavām, kad gliemežus nācās lasīt no takas un kārtot zālē, paspēt brīdi, pirms tādi kā Miša ar veļļuku atbrauc un samin.
- Derētu arī veļļuku nopirkt un kaut kur kaut kā izbraukt br br
- Braucot bija tāda sajūta , ka veļļuks pats skrien uz priekšu
- Varbūt šosejnieki ar veļļukiem laidīs Vispar ta ziema ievilkusies , man pat ziemenes jau beigušās