veģetēt
veģetēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | veģetēju | veģetējam | veģetēju | veģetējām | veģetēšu | veģetēsim |
| 2. pers. | veģetē | veģetējat | veģetēji | veģetējāt | veģetēsi | veģetēsiet, veģetēsit |
| 3. pers. | veģetē | veģetēja | veģetēs | |||
Pavēles izteiksme: veģetē (vsk. 2. pers.), veģetējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: veģetējot (tag.), veģetēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: veģetētu
Vajadzības izteiksme: jāveģetē
1.Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
2.parasti formā: trešā persona Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) – parasti par augiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēki, kas strādā medijos, veģetē uz šiem šoviem.
- Veģetēt ierastā pelēcībā atlikušos – varbūt pavisam nedaudzos – gadus?
- Tie trimdā mīt, tie veģetē, Tie skaitās emigranti.
- Bet ar to vilšanās sajūtu dzīvot vairs nevaru, jo nav jēgas veģetēt...
- Tā vietā daudzi iedzīvotāji izvēlas veģetēt uz pabalstiem, laiski sūcot lēto alu.