vazaņķis
vazaņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vazaņķis | vazaņķi |
| Ģen. | vazaņķa | vazaņķu |
| Dat. | vazaņķim | vazaņķiem |
| Akuz. | vazaņķi | vazaņķus |
| Lok. | vazaņķī | vazaņķos |
vazaņķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vazaņķe | vazaņķes |
| Ģen. | vazaņķes | vazaņķu |
| Dat. | vazaņķei | vazaņķēm |
| Akuz. | vazaņķi | vazaņķes |
| Lok. | vazaņķē | vazaņķēs |
2.Netikls, izlaidīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kopā ar tiem plenčiem, vazaņķiem un visas draudzes plikadīdām?...
- Iekarotāji utainie, nelieši, cūkas, vazaņķi…
- Ko tad šim vazaņķim te naktī vajadzējis?
- — Velns par stenderi, tie vazaņķi...
- Jūs esat nelietis, vazaņķis, diedelnieks!