vasalis
vasalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vasalis | vasaļi |
| Ģen. | vasaļa | vasaļu |
| Dat. | vasalim | vasaļiem |
| Akuz. | vasali | vasaļus |
| Lok. | vasalī | vasaļos |
1.vēsturisks Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
Stabili vārdu savienojumiVasaļa zvērests; vasaļu zvērests.
- Vasaļa zvērests; vasaļu zvērests — zvērests, ko deva vasalis, lai tiesiski apstiprinātu savu vasaļatkarību
2.Pakļauta, atkarīga persona.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arhibīskapa vasaļa Rozena mūra pils uzcelta pie Limbažu-Straupes lielceļa 14. gadsimtā.
- Viljams saņem Apūlijas grāfa titulu un kļūst par Gvaimāra IV vasali.
- Viljams saņēma Apūlijas grāfa titulu un kļuva par Gvaimāra IV vasali.
- Sāmsalas bruņniecība cēlusies no Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa Sāmsalas vasaļiem.
- Dzīvot uz laukiem līdz 13. gadsimta beigām vācu vasaļi baidījās.