vasaļatkarība
vasaļatkarība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vasaļatkarība | vasaļatkarības |
| Ģen. | vasaļatkarības | vasaļatkarību |
| Dat. | vasaļatkarībai | vasaļatkarībām |
| Akuz. | vasaļatkarību | vasaļatkarības |
| Lok. | vasaļatkarībā | vasaļatkarībās |
Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz 1541. gadam visas trīs kņazistes bija nokļuvušas Osmaņu impērijas vasaļatkarībā.
- 12. gadsimta vidū izveidojās Bosnijas banats, kas atradās Ungārijas karalistes vasaļatkarībā.
- 6. gs. izveidojās Abhāzijas valsts, kas atradās vasaļatkarībā no Bizantijas impērijas.
- Vidzemes landtāgs noraidīja Livonijas hercogistes izveidošanu Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā.
- Tā, piemēram, Kipras karalistes jurista Žana Ilbelīna ap 13.gadsimta vidū sastādītajā Jeruzalemes karalistes likumkrājuma grāmatā attiecībā uz stāšanos vasaļatkarībā atzīmēts, ka senjors, pieņemot vasaļa zvērestu, svinīgi saka: " Pieņemu jūs vasaļatkarībā, ievērojot uzticību Dievam un man."