variēt
Lietojuma biežums :
variēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu1 vai variantus.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants1 vai varianti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri