vanderēt
vanderēt apvidvārds
Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīkstiņu aizbuozs un leidze pajēms , guojs pa pasauli vanderēt , leidz komēr pīguojs pī vīnas pils , kur tuos zemes ķēniņš dzeivūja , un kur zemē nimoz oudiņa nabejs