vakarainis
vakarainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vakarainis | vakaraiņi |
| Ģen. | vakaraiņa | vakaraiņu |
| Dat. | vakarainim | vakaraiņiem |
| Akuz. | vakaraini | vakaraiņus |
| Lok. | vakarainī | vakaraiņos |
Kāds, kurš mēdz būt aktīvs vēlu vakaros un naktīs.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakarainis ( vakara brālis) bija amata persona, [..] viņa amata zīme bija – kāzās nokautas gotiņas sažuvis astes gals.”
- Ceļā uz puiša mājām līgavu pavada vakarainis un vakaraine
- vakarainis , vaj vedējs iet viņu meklēt
- Aiz galda visi iet pāros: papriekšu svāts ar svāču, vakarainis ar vakaraini, mielotājs ar mielotāju un tad jaunie un citi viesi.