vakaraiņi apvidvārds
vakarainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vakarainis | vakaraiņi |
| Ģen. | vakaraiņa | vakaraiņu |
| Dat. | vakarainim | vakaraiņiem |
| Akuz. | vakaraini | vakaraiņus |
| Lok. | vakarainī | vakaraiņos |
Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā.
Avoti: LE