vaiņags
vaiņags vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vaiņags | vaiņagi |
| Ģen. | vaiņaga | vaiņagu |
| Dat. | vaiņagam | vaiņagiem |
| Akuz. | vaiņagu | vaiņagus |
| Lok. | vaiņagā | vaiņagos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā apmetas lielos kokos, kuriem ir biezi un lieli vaiņagi.
- Viņai bija sagurušas, nogaidījušās acis un sīki cirtotu matu vaiņags.
- Pļāvējam bija jānovij vaiņagi no pļaujamās labības, Jumja ņemot.
- Kaps netika nekādi rotāts ne ar ziediem, ne vaiņagiem.
- Vaiņagus vispirms iemērc darvā, tad pienaglo pie katras mājas.