vaiņagot
vaiņagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vaiņagoju | vaiņagojam | vaiņagoju | vaiņagojām | vaiņagošu | vaiņagosim |
| 2. pers. | vaiņago | vaiņagojat | vaiņagoji | vaiņagojāt | vaiņagosi | vaiņagosiet, vaiņagosit |
| 3. pers. | vaiņago | vaiņagoja | vaiņagos | |||
Pavēles izteiksme: vaiņago (vsk. 2. pers.), vaiņagojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vaiņagojot (tag.), vaiņagošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vaiņagotu
Vajadzības izteiksme: jāvaiņago
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laurentius" latīniski nozīmē „ lauriem vaiņagotais".
- Pulciņu vaiņagoja divi lielie pokeristi, kas spēlēja uz Eiropu, bet varbūt uz visu pasauli — nemirstīgais Josifs ar Ādolfu.
- Ar greznu baroka kroni vaiņagotā Svētā Kazimiera baznīca pēc Viņa izpratnes bija atpakaļatgriezusies un piedzīvojusi ne vienu vien galēju pārvērtību, tieši tāpat kā vairums Marijas zemes pilsoņu.
- Kaut Dievs piešķirtu to laimi, ka mūsu bērnu bērni šo nulle loloto ideju turpinātu un varbūt reizi šo džūkstenieku-pienavnieku kopdarbību, tā sakot, vaiņagotu ar šim brīžam vēl neparedzamu pilnības vaiņagu.”
- Saprotams, ka no ozola, jo tad vaiņagotais būšot tāds vīrietis kā ozolītis – zemzarītis.