važonis
važonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | važonis | važoņi |
| Ģen. | važoņa | važoņu |
| Dat. | važonim | važoņiem |
| Akuz. | važoni | važoņus |
| Lok. | važonī | važoņos |
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
1.1.Zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr zirgus izjūdza un nomainīja, bankas klerks un važonis pastaigājās.
- Ar važoni neesmu braucis, toties lokomotīves mašīnists man šķitās neaizsniedzams ideāls.
- Bankas klerks un važonis velti centās aplūkot viņa vaibstus.
- Tad maģistrātam paziņoja, ka važonis Broks esot ieradies “ Salauztajā krustā”.
- Ja kāja nebūtu savainota, viņš būtu kopā ar važoni devies uz Pērnavu.