vīkšķis
vīkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīkšķis | vīkšķi |
| Ģen. | vīkšķa | vīkšķu |
| Dat. | vīkšķim | vīkšķiem |
| Akuz. | vīkšķi | vīkšķus |
| Lok. | vīkšķī | vīkšķos |
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
1.1.Neliels, parasti savēlies, (matu, spalvu) kopums.
1.3.lieto: pareti Neliels sainītis, vīstoklis.
1.4.apvidvārds Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
2.Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai.
Avoti: LLVV, AB1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūra, kurā izgāzti metāli, vīkšķi ar rūgstošām medūzām drātīs.
- Vējam priekšā pacēluši lāčādu, viņi aizdedzina siena vīkšķi un iesviež vilku barā.
- Vecāmāte paņēma slapjo vīkšķi un uzkāra putnubiedēklim mugurā žāvēties.
- Omamma ar lielu nazi saplēsa vēl skalus un zem tiem pabāza avīžu vīkšķi.
- Vai varbūt tās ir ūdens lāses no mazgāšanas vīkšķa?