vīkšīt
vīkšīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīkšu | vīkšām | vīkšīju | vīkšījām | vīkšīšu | vīkšīsim |
| 2. pers. | vīkši | vīkšāt | vīkšīji | vīkšījāt | vīkšīsi | vīkšīsiet, vīkšīsit |
| 3. pers. | vīkša | vīkšīja | vīkšīs | |||
Pavēles izteiksme: vīkši (vsk. 2. pers.), vīkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīkšot (tag.), vīkšīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīkšītu
Vajadzības izteiksme: jāvīkša
1.Vīkstīt1.
2.Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviens tak jums neprasīs ar pirkstu parādīt - kurš tieši ļaunais apskatnieks jums tuvojās ar netīru lupatu vīkši un uzpurni rokā.
- Pateicos dieviņam par manu pasaulē laišanu, un vīkšīju kopā pazemību.
- Vīkši taisa no pura ašķiem , un traukus berž ar baltām smil tīm
- Koka traukus berž ar vīkši
- Dod šurp to papīra vīkši , citādi tevi Aža saķēra ar brīvo roku savu kaklu , it kā gribēdama to sargāt , un stenēja aizsmakuse