vēzēties
vēzēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vēzējos | vēzējamies | vēzējos | vēzējāmies | vēzēšos | vēzēsimies |
| 2. pers. | vēzējies | vēzējaties | vēzējies | vēzējāties | vēzēsies | vēzēsieties, vēzēsities |
| 3. pers. | vēzējas | vēzējās | vēzēsies | |||
Pavēles izteiksme: vēzējies (vsk. 2. pers.), vēzējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēzējoties (tag.), vēzēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēzētos
Vajadzības izteiksme: jāvēzējas
1.Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
2.Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ātri izniris un plaši vēzēdamies, Mārcis tuvojās krastam.
- Tikai vienreiz no turienes pacēlās gulbis, lēnītēm vēzēdamies ar spārniem un tiekdamies uz debesīm tik balts kā ūdensrozes.
- Kad vēzējās spārni
- Vairāki tīģeri ūdenī bija izbalējuši, un dažam labam bija notrūkušas ausis, astes bija atkārušās un vēzējās savā nodabā.
- Māsai mugurā bija kleita, kurā noslīka Ofēlija, bet tētis bija karalis, kuram kādā viduslaiku gleznā apkārt vēzējās sieviete.