vēzēt
vēzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vēzēju | vēzējam | vēzēju | vēzējām | vēzēšu | vēzēsim |
| 2. pers. | vēzē | vēzējat | vēzēji | vēzējāt | vēzēsi | vēzēsiet, vēzēsit |
| 3. pers. | vēzē | vēzēja | vēzēs | |||
Pavēles izteiksme: vēzē (vsk. 2. pers.), vēzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vēzējot (tag.), vēzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vēzētu
Vajadzības izteiksme: jāvēzē
1.Vairākkārt vēzt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ūpju atvase gan nepadevās, piecēlās kājas un turpināja vēzēt spārnus.
- Herolds, cienīgi vēzēdams savu zelta zizli, gāja pa priekšu.
- Vēzējot rokas, strādā plecu muskuļi, kā arī bicepsi un tricepsi.
- Šie elegantie putni pārmaiņus vēzē spārnus un brīvi planē gaisā.
- Eklērs, pierasti gari vēzēdams airus, atgriezās no zvejas.