vēmējs
vēmējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vēmējs | vēmēji |
| Ģen. | vēmēja | vēmēju |
| Dat. | vēmējam | vēmējiem |
| Akuz. | vēmēju | vēmējus |
| Lok. | vēmējā | vēmējos |
vēmēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vēmēja | vēmējas |
| Ģen. | vēmējas | vēmēju |
| Dat. | vēmējai | vēmējām |
| Akuz. | vēmēju | vēmējas |
| Lok. | vēmējā | vēmējās |
Darītājs → vemt.
Stabili vārdu savienojumiUguns vēmējs (kalns).
- Uguns vēmējs (kalns) novecojis, frazeoloģisms — vulkāns
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāteic viens, – viņš ar eņģeļa smaidu ģīmī piebilda, – tas Klensijs jau no jaunām dienām bijis maktens vēmējs.
- Tikai no homo sapiens par homo novus evolucionējis patērētājs spējīgs aizmuldēties, ka biksītes un bruncīši žurkām, pelēm, sunīšiem vai kaķīšiem ir " netikumīgi", bet cilvēkam " tikumīgi", ka braukt ar divriteni cilvēkam ir " dabiski", kamēr pērtiķim vai lācim ne, ka zvēriem lēkšana caur uguņojošu stīpu vai glābšanās no meža ugunsgrēka ir nepieņemama, kamēr humāno šovu uguns rijēji un vēmēji visnotaļ slavējami.
- Taču vēmējs paspēja apkampt aplaimoto doktoru un nogāzt zemē, dubļos.
- Pats vēmējs uztrausās nogāztajam virsū un visādi knaibīja un čamdīja.
- Doktors un vēmējs bija vis-?