vējgrābslis
vējgrābslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vējgrābslis | vējgrābšļi |
Ģen. | vējgrābšļa | vējgrābšļu |
Dat. | vējgrābslim | vējgrābšļiem |
Akuz. | vējgrābsli | vējgrābšļus |
Lok. | vējgrābslī | vējgrābšļos |
vējgrābsle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vējgrābsle | vējgrābsles |
Ģen. | vējgrābsles | vējgrābšļu |
Dat. | vējgrābslei | vējgrābslēm |
Akuz. | vējgrābsli | vējgrābsles |
Lok. | vējgrābslē | vējgrābslēs |
Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Tu to izdāļā kaut kādiem vējgrābšļiem.
- Domā, tu būsi tam vējgrābslim vajadzīga?
- Bet iekšēji — īsts vējgrābslis.
- Vai tur nav jādusmojas, ka savu naudu esam aizdevuši kaut kādam vējgrābslim, bet pašiem tagad jāaizņemas.
- Viņš ir visīstākais vējgrābslis!