vārpucis
vārpucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
2.Skarbā sūrene ("Polygonum scabrum").
3.Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
Saistītās nozīmesvērpots, vērputa, vērpete.
Avoti: MiV, Aug2