Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
vākt
Lietojuma biežums :
vākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
vācējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
vācēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
1.1.Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
Stabili vārdu savienojumiVākt (nost) galdu.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
2.Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
2.1.Iegūt, gādāt (sev barību) — par dzīvniekiem.
3.Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
3.1.Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
3.2.Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
4.Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis).
4.1.Dzīt kopā (dzīvniekus).
5.sarunvaloda Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
5.1.parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "vākt līdzi" Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri