vājprāts
vājprāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vājprāts | vājprāti |
| Ģen. | vājprāta | vājprātu |
| Dat. | vājprātam | vājprātiem |
| Akuz. | vājprātu | vājprātus |
| Lok. | vājprātā | vājprātos |
1.Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Neko vājprātā dārgu, bet pirmām kārtām vajag teātra šuvējas.
- Kādreiz bija tā – visu laiku vienā vājprātā, uzmanības centrā.
- To visu atceros kā vājprātu – pie mūsu mājas uzspridzināja mašīnu.
- Atvainojiet, bet Gobzems kā premjērs būtu vājprāts un prāta aptumsojums.
- Viņi neredz to vājprātu, kas notiek pa labi un kreisi.