vājprātīgums
vājprātīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vājprātīgums | vājprātīgumi |
| Ģen. | vājprātīguma | vājprātīgumu |
| Dat. | vājprātīgumam | vājprātīgumiem |
| Akuz. | vājprātīgumu | vājprātīgumus |
| Lok. | vājprātīgumā | vājprātīgumos |
Vispārināta īpašība → vājprātīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nemaz nerunājot par sintakses un ortogrāfijas vājprātīgumu, bet paraugieties, kādā veidā cilvēki izgāž savu attieksmi - viņi kliedz un vibrē, un to var izraisīt ar dažiem koda vārdiem, no kuriem viens ir fašisms.