uzvāzt
uzvāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvāžu | uzvāžam | uzvāzu | uzvāzām | uzvāzīšu | uzvāzīsim |
| 2. pers. | uzvāz | uzvāžat | uzvāzi | uzvāzāt | uzvāzīsi | uzvāzīsiet, uzvāzīsit |
| 3. pers. | uzvāž | uzvāza | uzvāzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzvāz (vsk. 2. pers.), uzvāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvāžot (tag.), uzvāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvāztu
Vajadzības izteiksme: jāuzvāž
1.Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
2.apvidvārds Atvērt, atdarīt, attaisīt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms uzvāzdama smagu kā kapakmens miegu, Rita atkal ieslēdza tālruni.
- Vecais vīrs ar mūžsenām šķiltavām aizkūpināja pīpi, salaida man ģīmī veselu mākuli zilu dūmu, tad ar pirkstu uzvāza pīpes galviņai metāla vāciņu.
- Konrāds bija iespējis izlauzt stikla kupolu, kas uzvāzts pār Sniegaviju kopš tām nelaimīgajām dienām, kad gar upju krastiem izplatījās ziņa, ka tā esot Nāves Māja.
- Tantiņa lēni un rūpīgi sakravāja visu atpakaļ, dūņaino Serbiju pārklāja pāri, uzvāza kārbai vāku un atkal sēdēja un skatījās uz savām rokām.
- Gan tad uzvāzīsi katlu virsū.»