uzviļņot
Lietojuma biežums :
uzviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Iesākt viļņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot.
1.1.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri