uztupties
uztupties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztupstos | uztupstamies | uztupos | uztupāmies | uztupšos | uztupsimies |
| 2. pers. | uztupsties | uztupstaties | uztupies | uztupāties | uztupsies | uztupsieties, uztupsities |
| 3. pers. | uztupstas | uztupās | uztupsies | |||
Pavēles izteiksme: uztupsties (vsk. 2. pers.), uztupstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztupstoties (tag.), uztupšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztuptos
Vajadzības izteiksme: jāuztupstas
Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uztupies uz palodzes, viņš rāda avīžrakstu un skaidro:
- Dūja bija uztupusies uz viņas aukstumkastes un grudzināja starp kefīra un piena pudelēm.
- Sirds uztupusies uz lūpu kaktiņa.
- — Pāvs saka uzvarošā priekā, plivinādams virs mūsu galvām baltu taureni, kas dienvidū uztupies smilgai.
- Trijotne iemetās mūka plašajā gultā, gaišmatainā uztupās mūkam uz ģīmja, bet tumšmatainā bez garas domāšanas uzjājās šim uz pimpja.