uztupt
uztupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztupstu | uztupstam | uztupu | uztupām | uztupšu | uztupsim |
| 2. pers. | uztupsti | uztupstat | uztupi | uztupāt | uztupsi | uztupsiet, uztupsit |
| 3. pers. | uztupst | uztupa | uztups | |||
Pavēles izteiksme: uztupsti (vsk. 2. pers.), uztupstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztupstot (tag.), uztupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztuptu
Vajadzības izteiksme: jāuztupst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas brālis Ēriks Uztups bijis viens no basketbola iedibinātājiem Lielbritānijā.
- Tā izdekorēta ar spožām lampiņām, bet kā akcents egles galotnē uztupis gailis.
- Ap guzu bija aplicis priekšautu ar sarkaniem traipiem, uz galvas viņam bija uztupusi micīte.
- Uz kalna uztupuši arī divi torņi, kas agrāk tika izmantoti kā militārā bāzes mītne novērošanai.
- Negribīgi savēcinājusi spārnus un dusmīgi ieķērkusies, gaisā pacēlās egles galotnē uztupusi žagata.