uztracināt
uztracināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztracinu | uztracinām | uztracināju | uztracinājām | uztracināšu | uztracināsim |
| 2. pers. | uztracini | uztracināt | uztracināji | uztracinājāt | uztracināsi | uztracināsiet, uztracināsit |
| 3. pers. | uztracina | uztracināja | uztracinās | |||
Pavēles izteiksme: uztracini (vsk. 2. pers.), uztraciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztracinot (tag.), uztracināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztracinātu
Vajadzības izteiksme: jāuztracina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tauta, masu mēdītāju - atmaskotāju un kritizētāju uztracināta, ir pārpolitizējusies un nav apmierināma principā.
- Visas manas seksuālās maņas bija uztracinātas, nervu gali atkailināti - viņš bija ļoti talantīgs orators un pavedinātājs.
- Es noteikti izklausos ļoti subjektīva, bet kāpēc ierakstā aktrise spēj uzrunāt, bet dzīvajā - uztracināt no samākslotības?
- Vajag uztracināt.
- Nevis kā janvārī Vecrīgā, kad iniciatīvu pārņēma citi spēki un bija acīmredzams, ka demolēšana nesākas stihiski, bet pūli uztracināja, lai parādītu, ka stāvoklis Latvijā ir nestabils.