uztīt
uztīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uztinu | uztinam | uztinu | uztinām | uztīšu | uztīsim |
2. pers. | uztin | uztinat | uztini | uztināt | uztīsi | uztīsiet, uztīsit |
3. pers. | uztin | uztina | uztīs |
Pavēles izteiksme: uztin (vsk. 2. pers.), uztiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztinot (tag.), uztīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztītu
Vajadzības izteiksme: jāuztin
1.Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
1.1.Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
1.2.Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
Stabili vārdu savienojumiUztīt dūmu.
- Uztīt dūmu sarunvaloda, kolokācija — uztīt smēķēšanai papirosu, cigareti
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs bonas ir uztītas uz spoles un izvelkamas ar mehānisko piedziņu.
- Kājām uztin tumši brūnus autus, kam pāri liek rakstainas prievītes.
- Sestdienas vakarā uztina matus uz papīriem, lai cirtojas virs pieres.
- — Prokops teica un kāri ievilka dūmu no paša uztītā smēķa.
- – Smilga uztina cigareti, bet kārbiņā vairs neatrada neviena sērkociņa.