Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
uztīt
uztīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.uztinuuztinamuztinuuztināmuztīšuuztīsim
2. pers.uztinuztinatuztiniuztinātuztīsiuztīsiet, uztīsit
3. pers.uztinuztinauztīs
Pavēles izteiksme: uztin (vsk. 2. pers.), uztiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztinot (tag.), uztīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztītu
Vajadzības izteiksme: jāuztin
1.Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
1.1.Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
1.2.Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
Stabili vārdu savienojumiUztīt dūmu.
  • Uztīt dūmu sarunvaloda, kolokācija uztīt smēķēšanai papirosu, cigareti
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Šīs bonas ir uztītas uz spoles un izvelkamas ar mehānisko piedziņu.
  • Kājām uztin tumši brūnus autus, kam pāri liek rakstainas prievītes.
  • Sestdienas vakarā uztina matus uz papīriem, lai cirtojas virs pieres.
  • — Prokops teica un kāri ievilka dūmu no paša uztītā smēķa.
  • – Smilga uztina cigareti, bet kārbiņā vairs neatrada neviena sērkociņa.