uzsvārcis
uzsvārcis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzsvārcis | uzsvārči |
| Ģen. | uzsvārča | uzsvārču |
| Dat. | uzsvārcim | uzsvārčiem |
| Akuz. | uzsvārci | uzsvārčus |
| Lok. | uzsvārcī | uzsvārčos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrs melnajā uzsvārcī, pa logu: Ko tik maz paņēmi?
- Es ievēlos pats savās asinīs, un mans uzsvārcis kļuva mitrs.
- Es pavilku uz leju segu un pavilku uz augšu savu uzsvārci.
- Balts uzsvārcis mugurā, cepure galvā, un brīnuma tapšana var sākties.
- — Cik sen jau baltais uzsvārcis ir ikdienas darba forma?