uzskatīšana
uzskatīšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | uzskatīšana | uzskatīšanas |
Ģen. | uzskatīšanas | uzskatīšanu |
Dat. | uzskatīšanai | uzskatīšanām |
Akuz. | uzskatīšanu | uzskatīšanas |
Lok. | uzskatīšanā | uzskatīšanās |
1.Pārliecība par (kā, kāda) pazīmēm, kritērijiem (parasti saistībā ar attieksmi pret to).
PiemēriJa tam vēl pieliekam vīzdegunīgo skatītāju uzskatīšanu par muļķiem...
- Ja tam vēl pieliekam vīzdegunīgo skatītāju uzskatīšanu par muļķiem...
- VP norāda, ka tā nepieņem lēmumus par kādas personas uzskatīšanu par mirušu.
- Kults (lat. cultus' kopšana, godāšana, cienīšana') – būtnes vai cita objekta reliģiska pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību.
- Es bieži esmu teikusi, ka bērnu grāmatu lielākā problēma ir ucināšanās ar bērniem vai, vēl ļaunāk, bērnu uzskatīšana par idiotiem.
2.Skatiena vēršana (pret ko, kādu).
PiemēriNo maniem vārdiem, no manas uzskatīšanas uz šās viņa gan ātri nomanīja, ka es iekš viņas iemīļojies.
- No maniem vārdiem, no manas uzskatīšanas uz šās viņa gan ātri nomanīja, ka es iekš viņas iemīļojies.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit