uzrušināt
uzrušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrušinu | uzrušinām | uzrušināju | uzrušinājām | uzrušināšu | uzrušināsim |
| 2. pers. | uzrušini | uzrušināt | uzrušināji | uzrušinājāt | uzrušināsi | uzrušināsiet, uzrušināsit |
| 3. pers. | uzrušina | uzrušināja | uzrušinās | |||
Pavēles izteiksme: uzrušini (vsk. 2. pers.), uzrušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrušinot (tag.), uzrušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrušinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzrušina
1.Rušinot uzirdināt (augsni, zemi, platību).
1.1.Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
2.Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stādīšanas vietā zeme ir jāuzrušina, lai mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci.
- Uzrušinot apdobi, daļa kāpuru iet bojā, jo ir nelaikā iztraucēti.
- – Šodien biju, visu sakopu, uzrušināju, aplaistīju.
- Tūlīt pēc atsegšanas apgriež un uzrušina augsni ap tām.
- Žanetei bija spēcīgas rokas, un viņa pārliecināti spieda narcišu sīpolus uzrušinātajā zemē.