uzsacīt | Tēzaurs

uzsacīt

uzsacīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Uzteikt (1).

1.1.intransitīvs Oficiāli paziņot (darba devējam) savu prasību par atbrīvošanu (no darba).

2.novecojis Norunāt (tekstu), parasti no galvas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri