uzputināt

uzputināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).

1.1.Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).

Avoti: LLVV