uzputēt
uzputēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzputu | uzputam | uzputēju | uzputējām | uzputēšu | uzputēsim |
| 2. pers. | uzputi | uzputat | uzputēji | uzputējāt | uzputēsi | uzputēsiet, uzputēsit |
| 3. pers. | uzput | uzputēja | uzputēs | |||
Pavēles izteiksme: uzputi (vsk. 2. pers.), uzputiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzputot (tag.), uzputēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzputētu
Vajadzības izteiksme: jāuzput
Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka pirmkart tu uzputi ziloni no musas
- kaut tie uzputētu 12 43 11. Mar
- Kad ar savu ticibu uzput no jauna otra dzivibas dzirksti, ko sauc par ticibu sev, tu esi radijis jaunu dzivibu.
- Esam rūpīgi izslaucījuši telpu un beigās atliek vien visus gružus saslaucīt šaufelē un tos izmest, taču, ak, liela daļa aizlido pa gaisu vai jau slaukot uzput gaisā.